NPA tiekas ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu

28.februārī, Rīgā notika pirmā NPA tikšanās ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu un Ministra biroja vadītāju Signi Boli. NPA pārstāvēja Valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Gulbis, biroja vadītājs Aivars Kalniņš un NPA biedrs Vilnis Didrihsons.

„Tikšanās laikā ar iekšlietu ministru pārrunājām vairākus jautājumus – iepazīstinājām ar NPA darbības vēsturi, par policijas amatpersonu izglītošanu saistītos jautājumus, darba efektivitāti un fizisko sagatavotību. NPA viedoklis šajā jautājumā viennozīmīgi ir, ka nedrīkst fiziskās sagatavotības latiņu nolaist vēl zemāk nekā tā ir, jo amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir jābūt fiziski attīstītām. Tāpat pārrunājām un iesniedzām ministram dokumentus par policijas iecirkņa, kas atrodas Rīgā, Alīses ielā, slikto telpu stāvokli, kas ir steidzami jārisina, „ pauda M.Bērziņš.

Sarunas laikā tika skartas arī citas tēmas – darba grafiku sastādīšana Valsts policijā, jo arodbiedrībā nonākusi informācija par gadījumiem, kur, iespējams, netiek ievēroti darba grafiku sastādīšanas principi un normatīvo aktu prasības. Tāpat tika skarti korupcijas jautājumi un ministrs pauda gatavību ar to cīnīties.

’’Uzskatu, ka katras amatpersonas pienākums ir ziņot par nepilnībām dienestā tiešajiem priekšniekiem, bet, ja nenotiek darbība, ziņot augstākiem priekšniekiem. Korupcijas gadījumos, ziņot iestādēm, kas to apkaro. Ministrs pauda gatavību pārbaudīt un reaģēt uz šādu informāciju,” sacīja A.Gulbis.

NPA, plānojot turpmāko sadarbību ne tikai ar iekšlietu ministru, bet arī ministriju un  iestādēm, aicina ikvienu amatpersonu aizstāvēt savas tiesības, informēt arodbiedrību par gadījumiem, kad tiek pārkāptas tiesības, kā arī ziņot par negodīgām amatpersonām. NPA ir gatava meklēt risinājumus un veicināt amatpersonu darba apstākļu uzlabošanu.

 

Neatkarīgā policistu arodbiedrība tiekas ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Juri Rancānu

 

M.Bērziņš uzsver: “Arodbiedrības līdzdalība likumprojektu izstrādes un pieņemšanas procesā ir ļoti svarīgs posms, jo tas rada iespējas novērst tādu normu ieviešanu, kas vēlāk nelabvēlīgi varētu ietekmēt darbiniekus. Tāpat arodbiedrība kā sociālais partneris var dot savu pienesumu dažādu normatīvo aktu izstrādē. Esmu gandarīts, ka tikšanās laikā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns pauda gatavību iesaistīt arodbiedrību jautājumos, kas skars tās biedru intereses.”

 

Neatkarīgā policistu arodbiedrība aicina arī biedrus sekot līdzi aktualitātēm normatīvo aktu izstrādes jomai un paust savu viedokli un redzējumu arodbiedrībai.

 

“Cilvēkiem arī pašiem jābūt aktīviem un ieinteresētiem uzlabot darba un dzīves apstākļus. Ņemot vērā, ka mūsu biedru pulks ar katru dienu kļūst arvien  kuplāks, mēs ceram sagaidīt aktivitāti un vēlmi iesaistīties arī no biedriem, “ pauž M.Bērziņš

Neatkarīgā policistu arodbiedrība cer uz iekšlietu dienestu straujāku attīstību un produktīvu dialogu starp darba devēju un arodbiedrībām.

12.februārī Neatkarīgā policistu arodbiedrība nosūtījusi vēstuli iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam ar vairākiem aktuāliem jautājumiem, kas skar ne tikai nepieciešamību aktīvāk attīstīt iekšlietu dienestus, lai veicinātu to darba kvalitāti, bet arī uzlabot amatpersonu un darbinieku darba apstākļus. Tāpat NPA paudusi cerību uz produktīvu dialogu un turpmāku savstarpējo sadarbību.

 

“Mums visiem ir kopīgs mērķis – efektīva valsts iekšējā drošība. Arodbiedrība ir uzrunājusi iekšlietu ministru un paudusi vēlmi tikties, lai apspriestu šobrīd biedriem aktuālos jautājumus, kā arī paustu savu redzējumu par esošo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām. Tāpat NPA uzskata, ka ir nepieciešams vēl vairāk veicināt savstarpēju dialogu starp darba devēju un arodbiedrībām. It īpaši jautājumos, kas skar amatpersonas un darbiniekus. Tā nav vēlme jaukties dienestu darbībā, bet gan vēlme demokrātiskā ceļā uzlabot kopējo situāciju dienestos. Iestādes veiktspēja nevar būt efektīva, ja tajā netiek novērtēti nodarbinātie. Sistēma, pat ja tā būtu ideāla, pati par sevi, bez cilvēkiem, nav spējīga funkcionēt. Tātad sistēmai ir jāveicina nodarbināto darba efektivitāte. Šobrīd tas tā nav un cilvēki bieži tērē laiku nevajadzīgām darbībām, ” pauž NPA priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Gulbis.

 

NPA cer uz iekšlietu ministra, kā arī dienestu vēlmi profesionāli sadarboties, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu dienestu izaugsmi un stiprinātu valsts iekšējo drošību.

Pārpublicējot informāciju no šis mājas lapas, atsauce uz Neatkarīgo policijas arodbiedrību ir obligāta. Nesakaidrību gadījumā zvaniet- 29499388.

NPA tiekas ar Valsts policijas vadību

20.12.2018., NPA priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Gulbis piedalījās Valsts policijas rīkotajā sanāksmē ar sociālajiem partneriem, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus, tostarp plānoto izdienas pabalstu izmaksu, jaunā dizaina formas tērpu projekta ieviešanas procesu, kā arī par plāniem attiecībā uz amatpersonu atalgojuma celšanu un darba vides sakārtošana.

NPA tikšanās laikā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis apliecināja, ka nepieciešamais finansējuma apjoms izdienas pabalstu izmaksai piešķirts un to izmaksu amatpersonām plānots sākt ar 2019. gada janvāra vidu.

Otrs visnotaļ aktuālais jautājums – jaunā dizaina formas tērpu ieviešana. Ņemot vērā, ka šis projekts tapis neiesaistot ne sociālos partnerus, ne arī Valsts policijas amatpersonas, kurām jaunie formas tērpi būs ikdienas apģērbs, NPA saņēma vairākus jautājumus un iebildumus par jaunā dizaina formas tērpu vizuālo izskatu, praktisko pielietojumu un to ekspluatāciju ikdienā. „Tas, kas satrauca vairākas amatpersonas, kuras vērsās arodbiedrībā, bija jautājumi par formas tērpu modeļu neatbilstību dienesta pienākumu specifikai, tā piemēram, virsjakas, kuru garums neļauj brīvi novietot speciālos līdzekļus, kas nepieciešami ikdienas darba pienākumu izpildei. Tāpat vairākas amatpersonas satrauca jautājums par elementāru formas tērpu kopšanu ikdienā. Jo, kā redzams, formas tērpi ir gaiši un nevienam nav noslēpums, ka policists, kurš nodrošina sabiedrisko kārtību, nesēž tīrā kabinetā. Nereti, pēc aktīvas darba dienas, uz policista formas tērpa atrodami arī grūti iztīrāmi traipi, piemēram, eļļas, asiņu un citi traipi. Loģisks ir cilvēku satraukums par to kāds šis apģērbs izskatīsies darba dienas beigās un vai speciālā auduma formas būs iespējams tīrīt, piemēram, mājas apstākļos?” stāsta Aleksandrs Gulbis

Kā skaidroja Valsts policijas vadība – pagaidām formas tērpu projekts ir izstrādes procesā ar iespējām mainīt apģērba modeļus un tas tiks arī darīts, taču vizuālais izskats netiks mainīts, jo policijas amatpersonai ir jābūt pamanāmai. Tāpat tika pausts, ka audums, no kā darināts formas tērps, esot labākais kāds šobrīd pieejams, taču par praktiskas dabas jautājumiem, kā piemēram, formas tērpu tīrīšanu, arodbiedrība skaidras atbildes nesaņēma, kā vien to, ka arī šie jautājumi ir izstrādes procesā.

„Šis projekts ir atbalstāms, policisti jau sen ir pelnījuši kvalitatīvu un ērtu formas tērpu, tomēr apbēdina fakts, ka visā šajā procesā, pirms informācijas nodošanas plašākai sabiedrībai, nav uzskatīts par nepieciešamu iesaistīt un informēt pašus policijas darbiniekus, lai noskaidrotu viņu viedokli un to, kas cilvēkam ir svarīgs. Jā, tas varbūt ir apgrūtinošs un šķietami nevajadzīgs process, bet nepieciešams, lai cilvēki justu, ka tas tiek radīts viņiem, ka viņu viedoklis ir svarīgs, vienlaikus novēršot negatīvo atgriezenisko saiti, kas, manuprāt, radās, kad informācija parādījās publiski. Tam būtu jābūt visas iestādes komandas darbam,” pauž Aleksandrs Gulbis.

Trešais jautājums, kura aktualitāte joprojām saglabājas, ir amatpersonu atalgojums. A.Gulbis skaidro: „Neskatoties uz to, ka atalgojums tika celts, ievērojami situācijas uzlabojumi nav vērojami un NPA uzskata, ka amatpersonu atalgojums ir jāturpina palielināt. Protams, mēs nevaram runāt tikai par atalgojuma celšanu, ir jārunā arī par atbilstošas darba kvalitātes nepieciešamību. Arī darba kvalitātes latiņa ir jāpaceļ. Šeit ir vairāki savstarpēji saistīti jautājumi, kas jārisina kompleksi – darba alga, darba kvalitāte, darba apstākļi, kas ietekmē darba kvalitāti, personāla vadība, kopējā iestādes kultūras celšana un tā tālāk. Runājot par šo jautājumu – Valsts policijas priekšnieks I.Ķuzis pauda, ka pagaidām atalgojuma palielinājums netiek plānots un provizoriski šis jautājums varētu tikt aktualizēts ap 2020.gadu. Arodbiedrība ir gatava piedalīties, atbalstīt šī jautājuma risināšanā, jo valstij un sabiedrībai ir vajadzīga profesionāla un cienījama policija.”

Sanāksmes gaitā NPA uzdeva vairākus jautājumus arī par telpu stāvokli, kur strādā amatpersonas. Pēdējo nedēļu laikā arodbiedrībā saņemta informācija par sliktu telpu stāvokli Rīgā, Alīses ielā. Kā apliecināja Valsts policijas pārstāvji, telpas plānots remontēt, taču skaidru atbildi par remontdarbu laiku arodbiedrība nesaņēma. Valsts policijas vadība precizēja, ka telpu uzturēšana un remonts ir Nodrošinājuma valsts aģentūras kompetencē un remonti notiek aģentūrai piešķirtā finansējuma ietvaros, kas nav liels. NPA turpinās sekot policistu darba apstākļiem un stigri iestāsies par to uzlabošanu.

„Kopumā uzskatu, ka tikšanās noritēja pozitīvā gaisotnē un šis noteikti ir sākums produktīvam dialogam un efektīvai sadarbībai nākotnē,” vērtē A.Gulbis.